Ārzemju adopcija - mītu un maldinošas informācijas apvīta - Piesaiste

Breaking

Home Top Ad

trešdiena, 2020. gada 8. jūlijs

Ārzemju adopcija - mītu un maldinošas informācijas apvīta

Pašlaik ļoti aktuāls jautājums Latvijā ir ārzemju adopcija. Publiskajā vidē izskan daudzi emocionāli stāsti, daudzi mīti un nepatiesa informācija. Lai kliedētu mītus un norādītu uz faktiem, Ilze Dzene - Valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” filiāles “Rīga” (Kapseļu ielas bērnu aprūpes centrs) vadītāja ir nosūtījusi vēstuli Saeimas deputātiem. 

Lai izprastu, kāda patiesībā ir ārzemju adopciju, aicinām ikvienu iepazīties ar informāciju, kas izkliedē mītus.


Vēstule


Esmu Ilze Dzene, Valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” filiāles “Rīga” (Kapseļu ielas bērnu aprūpes centrs) vadītāja (no 2018.gada marta).

Valsts aprūpes centra bērnu filiāles mīt bērni, kuriem ir smagi funkcionāli traucējumi.
Kapseļu ielas bērnu aprūpes centrā mīt 33 bērni vecumā no sešiem līdz 18 gadiem, divi no tiem ir 18 un 19 gadīgi jaunieši. Bērniem un jauniešiem ir smagi funkcionāli traucējumi. Desmit no šiem bērniem institūcijā ir ievietoti pēc vecāku vēlmes, 21 bērni palikuši bez vecāku gādības. 

Redzot aktualizēto jautājumu par ārvalsts adopciju, vēlos atkārtoti vērst uzmanību uz būtiskām lietām, kas mani – gan kā institūcijas vadītāju, gan kā Latvijas Republikas pilsoni, satrauc.

Norādīšu uz pieredzi, kas gūta valsts aprūpes institūcijā, faktiem un mītiem par ārvalsts adopciju:


Mīts, ka bērnus uz ārvalstīm adoptē ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. 

No filiāles “Rīga” pēdējo trīs gadu laikā uz ārvalstīm ar smagiem funkcionāliem traucējumiem adoptēts viens bērns. 

Kopumā no valsts aprūpes centru filiālēm “Teika”, “Pļavnieki”, “Rīga”, “Kalkūni”, “Liepāja” uz ārvalstīm pēdējo trīs gadu laikā adoptēts viens bērns. Adopcijā pieejami aptuveni 90 bērni, gandrīz visi bērni, kas palikuši bez vecāku gādības un bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, ilgstoši atrodami ārvalstu adopcijas reģistros (pat padsmit gadus). 

Secinājums – ārvalsts aģentūrām nav intereses par bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un šo bērnu uzņemšanu ģimenēs. Viena bērna adopcija ir izņēmums, kas, iespējams, saistīta ar bērna vecumu (septiņi gadi).


Vairāk:
Skatīt 2020.gada 8.jūlija ierakstu: LASĪT ŠEIT

Mīts, ka Latvijas uzņemošajām ģimenēm ir nepietiekama vai nav intereses par bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. 

Konkrēti no filiāles “Rīga” laika posmā no 2018.gada jūnija līdz 2020.gada martam Latvijā adoptēti, uzņemti aizbildniecībā, audžuģimenēs un specializētajās audžuģimenēs 11 bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Jāpiebilst, ka minētie 11 bērni ilgstoši atradās ārvalsts adopciju reģistros, bet par bērniem interese no ārvalsts adoptētāju puses netika izrādīta. Pateicoties mediju iesaistei, informatīvajai kampaņai, valsts politikas virzībai par bērnu un ģimeni, sabiedrības un institūciju atvērtībai, bērni satika savas ģimenes Latvijā. Šīs ģimenes ir bērna drošais balsts un sniedz bērnam tik nepieciešamo gādību. Šīs ģimenes ir mans paraugs, atbalsts un pārliecība ikdienas darbā. Ar ģimenēm kontaktējos un satiekos, tāpēc ļoti labi redzu, kā bērniem, kas dzīvoja institūcijā, iet ģimenē un mājās. Redzu, cik ļoti katrs no uzņemtajiem bērniem atplaukst, piedzīvojot ģimenes rūpes un mīlestību. Šādas rūpes un mīlestību aprūpes institūcija nespēj un nekad nespēs sniegt. Esmu pateicīga, ka mūsu sabiedrībā ir cienījamas ģimenes, kas uzņemas atbildību un rūpes par bērniem, kuru bioloģiskie vecāki nav spējuši rūpēties.


Mīts, ka uz ārvalsts viesprogrammām dodas bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. 

2019.gada vasarā filiālē “Rīga” viesojās viesprogrammu aģentūru pārstāves Latvijā – Daina Roze (līdzi bija ASV viesprogammas aģentūru pārstāves) un Sintija Gotharde. Lai veicinātu bērnu iespēju piedzīvot ģimeniskas attiecības, plānojām piesaistīt ārvalsts viesprogrammas. Rezultāta nebija, jo pārstāve D.Roze elektroniski atbildēja, ka ASV viesģimenēm nav intereses par bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, savukārt S.Gotharde līdz šai dienai nav sniegusi atbildi.


Mīts, ka, bērnu nododot ārvalsts adopcijā, bērnam tā ir ģimene uz visu viņa dzīvi. 

Tā nav. Ir zināmi gadījumi, kad, piemēram, no Latvijas uz ASV adoptēti divi brāļi, bet adoptētāji šos bērnus nodevuši pāradopcijā (citai ģimenei), pirms tam nošķirot brāļus. Viens bērns pāradoptēts uz citu ASV pavalsti, otrs – pāradoptēts četras reizes dažādās ASV pavalstīs. Izsaku bažas par šādu pāradopcijas veidu, jo tas ir nekontrolēts un šajā procesā nav iesaistītas valsts/pavalsts institūcijas, kas pārstāvētu bērna intereses. Nav zināms, vai šādā pāradopcijas procesā bērns sasniedz ģimeni, kas Latvijas izpratnē atbilst un iztur uzņemošās ģimenes kritērijus (kvalifikācija, psiholoģiskā izpēte, personas sodāmības pārbaude, dzīvesvietas pārbaude, finansiālie aspekti, ģimenē dzīvojošo personu pārbaude un viedokļi u.tt.).

Vairāk: LASĪT ŠEIT


Vai, piemēram, uz ASV adoptēts pusaudzis (16 gados), kas pēc konfliktsituācijas ar adoptētajiem, izraidīts no ģimenes un mājām. Būdams nepilngadīgs, ārvalstīs palicis viens, bez ģimenes, bez dzīvesvietas, bez ēdiena, bez iztikas līdzekļiem, ar veselības problēmām. 

Vairāk: LASĪT ŠEIT

Mīts, ka ārvalsts adoptētājs ir “bagāts” un pilnībā spēs nodrošināt bērna vajadzības (terapijas, manipulācijas, izglītība u.tml). 


Visbiežāk ārvalsts adoptētājs, lai adoptētu bērnu no Latvijas, vairākus gadus vāc ziedojumus, lai aģentūrām samaksātu ar adopciju saistītos izdevumus (līdz 50 000 ASV dolāri). 

Vairāk: LASĪT ŠEIT


Fakts, ka ārvalsts viesprogrammu/adopciju aģentūru mājaslapās un Facebook ir pieejama informācija par Latvijas bērniem (bērna fotogrāfijas, apraksts, bieži vien veselības apraksts) ikvienam ASV iedzīvotājam. 

Latvijas uzņemošajām ģimenēm šāda informācija nav pieejama. Latvijā nav izveidota e-vietne (ar bērniem, kuriem nepieciešama ģimene) uzņemošajām ģimenēm, kas vēl vairāk veicinātu bērna pāreju ģimenē. Latvijas iedzīvotājs un potenciālā uzņemošā ģimene salīdzinājumā ar ārvalsts adoptētāju/viesģimeni tiek nolikti “otrajā plānā”.
Vairāk vēstules pielikumā sešas fotogrāfijas.


Mīts, ka ASV visi bērni ir adoptēti un dzīvo ģimenēs. 

ASV adoptējami aptuveni 71 000 bērni, bet aptuveni 69 000 bērni atrodas ārpusģimenes aprūpē (dzīvo institūcijās, grupu/jauniešu mājās). 

Vairāk: LASĪT ŠEIT


Turklāt ASV savus bērnus nodot ārvalsts adopcijā, 2019.gadā ASV 56 bērnus nodevusi starptautiskā adopcijā.

Citāts no zemāk redzamās vietnes: “Lastly, in FY 2019 families outside of the United States adopted 56 children from the United States to seven countries: Canada (24), the Netherlands (17), Mexico (6), Ireland (5), Belgium (1), Switzerland (1), and the United Kingdom (2).”

Vairāk:  LASĪT ŠEIT 


Fakti, ka Latvija pasaules mērogā “līderē” ar nodoto bērnu skaitu ārvalsts adopcijā, kā arī jautājumā, ka Latvija formāli seko līdzi bērna gaitām ārvalstīs pēc adopcijas fakta apstiprināšanas.


Vairāk: LASĪT ŠEIT


Fakts, ka, neskatoties uz to, ka bērnu aprūpes institūcijās pēdējo četru gadu laikā būtiski samazinājies bērnu skaits, maksimāli jāveicina preventīvais darbs ar bērna bioloģisko ģimeni, jāturpina veicināt uzņemošo ģimeņu motivācija dibināt ģimeņu statusus, lai uzņemtu bērnus, jāatsaucas ģimeņu, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem, aicinājumam sniegt tām tik nepieciešamo atbalstu. Šobrīd Latvijas Televīzijā, Latvijas Radio un lsm.lv ir redzams, dzirdams un lasāms par konkrētu pakalpojumu akūtu nepieciešamību ģimenēm, kurās dzīvo bērni ar funkcionāliem traucējumiem. 

2020.gada 3.janvārī labklājības ministre R.Petraviča informēja sabiedrību, ka gan valsts, gan pašvaldības institūcijās mitinās 705 bērni, lai gan vēl 2016.gadā šādu bērnu bija 1216.
Vairāk: LASĪT ŠEIT


Sniedzot viedokli par mītiem un faktiem, vēlos vērst uzmanību, ka Latvijas sabiedrība tiek maldināta ar nepatiesu informāciju, ka bērniem, kas ir “smagi slimi” tiek un tiks liegta iespēja tikt adoptētiem uz ārvalstīm. Par bērniem, kas mīt Kapseļu ielas bērnu aprūpes centrā, nav saņemta ārvalsts adoptētāja vēlme iepazīties ar bērnu. Ārvalsts adoptētājs “nestāv rindā” pēc bērniem, kam ir smagi funkcionāli traucējumi. Savukārt, ja mērķtiecīgi veicināsim 2017.gadā veiksmīgi valsts uzsākto bērnu un ģimenes politiku par bērnu uzņemšanu ģimenēs, kā arī nepieciešamā atbalsta sniegšanu ģimenēm, bērnu skaits institūcijās vēl vairāk samazināsies. 

Maldinot sabiedrību un sniedzot nepatiesu informāciju, mākslīgi tiek veicināts priekšstats par valsts nespēju rūpēties par saviem iedzīvotājiem. Turklāt novērojams, ka informatīvajā telpā tiek glorificēts ārvalsts adoptētājs, taču tiek aizmirsts par to, ko ikdienā veic ģimenes Latvijā. 

Pieņemot lēmumu ārvalsts adopcijas jautājumā, aicinu Jūs pārbaudīt informācijas patiesumu un vienlaikus mērķtiecīgi virzīt jautājumus par katras ģimenes un tajā dzīvojošā bērna labklājības nodrošināšanu Latvijā.




Ar cieņu,
Valsts sociālās aprūpes centra “Rīga”
filiāles “Rīga” vadītāja Ilze Dzene











Nav komentāru:

Komentāra publicēšana