Adoptēts uz ASV. Bez pajumtes, bez atbalsta, bez veselības apdrošināšanas - Piesaiste

Breaking

Home Top Ad

ceturtdiena, 2020. gada 2. jūlijs

Adoptēts uz ASV. Bez pajumtes, bez atbalsta, bez veselības apdrošināšanas

Ārzemju adopcija. Par vei pret? Tik daudz ir dzirdēts - "tur viņiem ir iespēja", "tur ir labāka medicīna", "tur varēs iegūt izglītību", "tur saņems savu adoptētāju mantojumu", "tur par viņiem parūpēsies arī pēc pilngadības sasniegšanas". Vai "tur" tiešām zāle ir zaļāka? 
Viens konkrēts gadījums, kas parāda, cik aizsargāti ir mūsu valsts bērni, kad tiek adoptēti uz Amerikas Savienotajām Valstīm. 

"Kur ir ārvalstu adopcijas aģentūru pārstāvji un amatpersonas gadījumos, kad adoptēts pusaudzis nonāk uz ielas un viņam nav kur iet? Kurš tajā brīdi uzņemas atbildību par bērna tālāku nākotni un palīdzības sniegšanu?", sociālajā vietnē Facebook raksta Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas mācītāja un adoptētāja Dace Skudiņa.

Adoptēts, bet bez pajumtes. Tāds ir šis stāsts par puisi, kuru Dace savā ierakstā dēvē par "J". Pirms lasāt situācijas aprakstu, ir svarīgi pieminēt, ka Latvijā atbildīgā bāriņtiesa par šo gadījumu ir atbildējusi, ka 

VIŅŠ PATS TO GRIBĒJA. 



Daces Skudiņas ieraksts:

J nonāca manā redzeslokā 2020.g maija sākumā, kad saņēmu ziņu no Latvijas ar lūgumu palīdzēt jaunietim, kurš ir bez darba un bez pajumtes Ziemeļkarolīnā. J tika adoptēts no Latvijas 2018.g 16 gadu vecumā. , bet jau 2019.g rudenī viņš adoptētāju ģimenē vairs nedzīvoja. Iemesls- incidents ģimenes mājā, kura laikā izsaukta policija, un jaunietim piespriesta probācija uz gadu. Pēc incidenta J vairs nav arī turpinājis izglītību skolā, bet dzīvojis pie svešiem cilvēkiem, strādājis pagaidu darbus, vairākkārtīgi nesaņemot samaksu par izdarīto. J arī dzīvojis kā bezpajumtnieks mežā būdiņā.

Izmisuma dzīts, J ir vērsies pie vairākām amatpersonām Latvijā ar lūgumu palīdzēt. Kā redzams, arī organizācija Help orphans Latvia, 5. maijā Feisbuka vietnē ievietoja par J situāciju aicinājumu /sludinājumu: To skatīt ŠEIT>>> 

Kāds ir risinājums?

Ir jau 1.jūlijs, bet ,cik man zināms, nekādu reālu palīdzību šeit uz vietas J tā arī nav saņēmis. Pēc J teiktā, sarakstes sākumā esot piedāvāts atrast līdzekļus, lai J varētu atgriezties Latvijā. Bet ņemot vērā probāciju, J nevar atstāt Ziemeļkarolīnas štatu, kur ne vēl braukt uz Latviju.

Maija beigās J bija iespēja beidzot saņēmt apgādnieka zaudējuma pensiju, kuru izmaksāja Latvija un kas ļāva viņam kādu laiku dzīvot viesnīcā. Šobrīd J mitinās pie kāda svešinieka ar cerību, ka viņš varēs sakārtot savu dzīvi un nostāties uz kājām. Bet vai viņš varēs?"

Veselības aprūpe - viņam teju vai nepieejama

J ir veselības problēmas, bet viņam nav nedz medicīniskās, nedz zobārstniecības pakalpojumu apdrošināšanas. ASV šīs ir divas atsevišķas apdrošināšanas, kuras ir jāiegādājas, lai saņemtu pakalpojumus ar atlaidēm.

Dažus mēnešus atpakaļ J vērsās slimnīcā ar nierakmeņu problēmām. Tā kā viņam nebija apdrošināšanas, par to ir piestādīts rēķins aptuveni 500 dolāru apmērā. Tas pavisam drīz, ja vien tas jau nav noticis, tiks nodots pārādu piedziņas dienestam. Kā varat iedomāties, tas atstās iespaidu uz jaunā cilvēka kredītvēsturi, pat pirms viņš ir spējis nostāties uz kājām.

Šobrīd J ir saasinājušās mugursāpes no bērnībā iegūtas traumas, būtu nepieciešams apmeklēt ārstu , tāpat ir nepieciešams labot vairākus zobus, jo ir caurumi.

Ar sociālie dienesti ASV nevar palīdzēt

Esmu sakontaktējusi sociālos dienestus Ziemeļkarolīnā, diemžēl arī tie nespēj palīdzēt ar veselības apdrošināšanu. J var pieteikties uz bezmaksas štata apdrošināšanu, bet visticamāk , kā norādīja sociālais dienests, viņš nekvalificēsies, jo J nesen ir sācis strādāt . Otrā iespēja J ir pieteikties uz apdrošināšanu pie sava darbadevēja, bet diemžēl šobrīd tas nav iespējams , jo viņš ir pieņemts uz pārbaudes periodu. Trešā iespēja ir pirkt medicīnisko apdrošināšanu, bet tās izmaksas ir tik ļoti augstas ,un tā ir īstermiņa/ ārkārtas gadījumiem, ka viņš vienkārši to ar savu niecīgo algu “fast food industry” nevar atļauties. Ceturtā iespēja ir vienkārši “ciest un paciesties” un gaidīt līdz novembra beigām, kad uz vienu mēnesi ASV ir iespējams pieteikties uz lētāku apdrošināšanu, kuras stājas spēkā ar jaunā 2021. gada janvāri. Pēdējā iespēja ir atrast sponsoru, kurš ir gatavs maksāt vairākus simtus dolārus tikai par ārsta vizīti, turpmākais ārstniecības kurss, intervences, labaratorijas analizes tad būtu vēl papildus izdevumi sponsoram.

Daudz cerīgāka situācija ir ar zobārstniecības pakalpojumu apdrošināšanu. J var apmeklēt zobārstniecības klīniku savā rajonā un saņemt atlaides pakalpojumiem, ja viņš var uzrādīt kādu apmaksātu rēķinu mājoklim, kurā viņš dzīvo. Diemžēl, J nav sava mājokļa, viņš ir uz īsu brīdi apmeties cita mājās. Otra iespēja ir uzrādīt mājas saimnieka rēķinu un saimnieka ienākumus- diemžēl J uzreiz nekvalificēsies klīnikas pakalpojumiem, jo saimnieks, pie kura viņš šobrīd dzīvo, nav maznodrošināts. Trešā iespēja ir nopirkt zobārstniecības apdrošināšanu, ko var izdarīt jebkurā gada dienā, bet diemžēl , lai saņemtu pamatārstniecību ( zobu labošanu, saknes tīrīšanu, kroņa uzlikšanu) būs jāgaida 6 mēneši! Ceturtā iespēja J ir iet un vairākas nedēļas dzīvot bezpajumtnieku patversmē. Patversme tad raksta vēstuli klīnikai, apstiprinot, ka J ir noteiktās pašvaldības rezidents un kvalificējas zobārstniecības atlaides pakalpojumiem.

Pēdējā iespēja ir atrast sponsoru, kurš ir gatavs maksāt vismaz simt dolāru tikai par ārsta vizīti, un turpmākais ārstniecības kurss un procedūras būtu vēl papildus izdevumi sponsoram.

Internacionālās adopcijas skarbā realitāte

Jautājums ir, kurš būs šis sponsors? Vai tiešām J ir jāiet dzīvot bezpajumtnieku patversmē, lai salabotu zobus- vai tās ir laimīgas beigas internacionālai adopcijai? Vai tiešām J ir jācieš un jāpaciešas ar savām veselības problēmām, jo viņš diemžēl ir internacionāli adoptēts ?

Diemžēl tā ir skarbā realitāte ASV . Amerika rūpējas par saviem bāreņiem un bērniem audžu ģimenēs. Arī pēc 18 gadu vecuma šiem bērniem ir atlaides un pagarinājumi veselības apdrošināšanas laukā. To apstiprināja arī sociālais dienests Ziemeļkarolīnā.

Bet par internacionāli adoptētiem bērniem ir atbildīgi adoptētāji. Un pēc 18 gadu vecuma internacionāli adoptēti bērni var vairākus gadus būt zem vecāku apdrošināšanas, ja vecāki tam piekrīt. Ne valsts, bet vecāki par to izšķiras.

Diemžēl J gadījumā viņš iziešana “lielajā dzīvē” ir daudz smagāka nekā dažam labam Amerikas “sistēmas bērnam/ bārenim”. Viņam nav nedz valsts atlaides veselības apdrošināšanā, nedz atlaides tālākas izglītības iegūšanā, nedz ģimenes . Viņš ir viens un bez atbalsta svešā valstī .

J nav neveiksminieks vai viens “no tiem gadījumiem” . J ir dzīvs cilvēks, brīnišķīgs jaunietis, kurš atbrauca uz ASV ar sapni būt savā “ mūžīgajā” ģimenē. Viņš šeit nenonāca pats uz savu roku- neskaitāmas amatpersonas un instances bija iesaistītas, lai virzītu un noformētu viņa internacionālo adopciju. Kur ir visi šie cilvēki un iestādes tagad?
Kur ir Jūsu palīdzība? Kāds ir Jūsu plāns?


Nav komentāru:

Komentāra publicēšana