Lai pilnībā atļautu ārzemju adopciju, tiek izmantoti daudzu cilvēku veiksmes stāsti. Un, protams, ka šādiem veiksmes stāstiem ir jābūt, jo no mūsu valsts uz citām valstīm ir aizceļojuši tūkstošiem bērnu. Tas būtu ļoti savādi, ja starp ārzemju adoptētājiem nebūtu sirdscilvēku un laimīgu bērnu.
Bet kādi tad ir patiesie riski, kāda nozīme ir bērna identitātei, kāda ir pasaules prakse?
Es patiesi ticu, ka vairums ārzemju adoptētāju ir uzņēmušies rūpes par Latvijas bērniem ar labākajiem un tīrākajiem mērķiem. Tomēr - ir arī neveiksmīgi stāsti, daudzas dzīves ir salauztas. Kādēļ un kā to novērst?
Mana sarunu biedrene - Inese Fecere - Antipova - piecu bērnu aizbildne un adoptētāja un ļoti zinoša bērnu tiesību aizstāve.
Ar cerību uz labāku nākotni mūsu bērniem,
Elīna Bataraga
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru