#MēsNegribamIzdegt kustības aktīvisti tiekas ar LM pārstāvjiem - Piesaiste

Breaking

Home Top Ad

ceturtdiena, 2019. gada 19. decembris

#MēsNegribamIzdegt kustības aktīvisti tiekas ar LM pārstāvjiem

11. decembrī kustības #MēsNegribamIzdegt aktīvisti - vecāki, kuri audzina bērnus ar īpašām vajadzībam tikās ar Labklājības  ministrijas pārstāvjiem (turpmāk - LM), lai pārrunātu aktualitātes, noteiktu mērķus un uzdevumums. Ar savām pārdomām pēc tikšanās, pārstāvot arī citus kustības dalībniekus, dalās Elīna Gertmane. 

____________

Jāsaka, ka tikšanās noritēja spraigi. To iesākām ar iepazīšanos, ar jautājumu un atbilžu daļu un turpinājām ar diskusiju par būtiskākajiem priekšlikumiem, ko esam rosinājuši vairākus gadus un joprojām uzturam aktuālus.

Apspriežot priekšlikumus, radās dīvaina sajūta, piemēram, atkārtoti izsakot priekšlikumu par visaptverošas informācijas pieejamību (jo regulāri dzirdam no Labklājības ministrijas, ka vecāki nav informēti par pakalpojumiem). Ierēdņi pieraksta to kā kaut ko jaunu un saka, “jā pie tā vajadzētu strādāt un tas tiešām ir svarīgi”, lai gan to esam rosinājuši jau iepriekš (2011.gadā) un saņēmuši atbildi:

“Pateicamies par Jūsu priekšlikumiem attiecībā uz Labklājības ministrijas interneta mājas lapas pārskatāmības uzlabošanu. Centīsimies tuvākajā laikā veikt precizējumus un papildinājumus.

2011.gada 24. janvārī

Labklājības ministrijas

Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente

Inta Vanovska”.


Mūs neizbrīna, ka vecāki nav informēti. Lai noskaidrotu, kas ir pieejams, ir jālasa LM, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), pašvaldību mājas lapas, ziņu portālu ziņoto informāciju vai jāuzzina "no mutes mutē" vecāku savā starpā pausto. Jā, tieši tāda ir informācijas aprite.

Sarunā dzirdam argumentus, ka ministrijai nav tiesību, kaut ko mainīt vai papildināt, jo tuvākā gada laikā tikšot pilnībā mainīta ministrijas mājas lapa. Tomēr uzskatām, ka uzsākt informācijas apkopotu gatavošanu un to ievietot esošajā formātā (iesniedzām savu priekšlikumu šīs tikšanās laikā) nav naudas vai aizlieguma jautājums, tas ir gribas un deliģēšanas jautājums, ko var nodrošināt jau nākamā gada pirmajā kvartālā.

Uzsvērām, ka bēdīgāka situācija ir ar pakalpojumiem, kas pieejami tikai “uz papīra” (vai lielākoties “uz papīra”). Pieskārāmies jautājumam par pakalpoju “Atelpas brīdis”, norādot, ka “Atelpas brīdim” ir jābūt pieejamam arī bērnu ar funkcionāliem traucējumiem dzīvesvietā (dzīvoklis, māja, vasarnīca). Pakalpojumu var nodrošināt arī esošais asistents vai aprūpētājs, vai cits ģimenei tuvs cilvēks. Šis variants neprasa papildus līdzekļus un ir realizējams jau tagad, ja tiek mainīta attieksme un sadzirdēta pakalpojuma mērķa grupas vajadzība.

Ieguvumi:

➢ Tiek nodrošināts atelpas brīdis vecākiem (ceļojums, komandējums, veselības aprūpe, atpūta);

➢ Bērns ir savā vidē ar sev zināmu cilvēku (pēc vecāku izvēles), kas nerada papildus psiholoģisku stresu, traumu, diskomfortu;

➢ Sirds miers vecākiem, kas ir psiholoģiski svarīgi, lai vecāks šo atelpu izbaudītu un atpūstos;

➢ Pakalpojums būtu pieejams vecāku grupai, kas to līdz šim nevarēja izmantot, jo bērnu nav iespējams atstāt svešā vietā, bērnam nepazīstamām personām


Jāsaka, ka beidzot (kopš 2016.gada) esam sadzirdēti un, ja var paļauties uz informāciju, ko mums sniedza šīs tikšanās laikā, jautājums tiks pārskatīts un pēc labojumiem noteikumos pakalpojums būs beidzot pieejams arī faktiski.

Priecājamies, ka beidzot esam sadzirdēti plaši apspriestā asistentu jautājumā un jau ir panākta vienošanās tikties 6. janvārī plašākā, tostarp, arī pieaicinātu speciālistu sapulcē, ko organizēs ministrija. Vēlreiz uzsvērām, ka šis pakalpojums jāskata plašāk, ka bērniem asistentu pakalpojuma stundu skaitu nedrīkst samazināt. Noteikti ir jāceļ pakalpojuma atalgojums, ietverot visas sociālās garantijas, kas šobrīd nav, jo ar asistentu pašvaldība un izglītības iestāde slēdz uzņēmuma līgumus.

Vērsām uzmanību uz deinstitucionalizācijas (turpmāk DI) akūto jautājumu, proti, Valsts kases aizdevuma nepieejamību pašvaldībām. Līdz ar to daudzu projektu norise ir apturēta (tie tiek iesaldēti un pat atcelti) un pakalpojumi netiek (netiks) veidoti. Šajā sakarā svarīga un ļoti nopietna tēma ir dienas aprūpes centri, kuru šobrīd katastrofāli trūkst. Uzskatām, ka LM uzdevums ir noteikt prioritātes un spert soļus, kas veicina starpministriju sadarbību, lai iesāktie projekti virzītos un tiktu realizēti.

Šajā brīdī LM un valsts sekretāram I. Allikam būtu jādara viss, lai dienas aprūpes centri būtu, tostarp tiktu apgūts DI paredzētais no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) SAM 9.3.1.1. pasākuma “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai” (turpmāk – 9.3.1.1.pasākums) īstenošanai pieejamais finansējums 44.44 miljonu eiro apmērā pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras (telpu) izveidei vai pielāgošanai.

Vecāku atgriešana profesionālajā darba tirgū ir ieguvums visai sabiedrībai. Par šo diskutējām daudz un uzsvērām, ka to, vai palikt mājās un audzināt “bērnu uz mūžu”, būtu jāatstāj pašu vecāku izvēlei. Ministrijas pienākums ir nodrošināt faktisku pakalpojumu pieejamību (ne tikai “uz papīra”), lai vecāki maksimāli ātrākā laikā spētu atgriezties darba tirgū. Nodrošinot jēgpilnus augstāk minētos pakalpojumus, tas ir iespējams. Tomēr, ja pakalpojumu nav vai ja tie ir tikai “uz papīra”, tad LM ir jābūt alternatīvam piedāvājumam, proti, algot vienu no vecākiem, nodrošinot sociālās garantijas. Ieguvēji būtu visi.

Attiecībā uz izdienas pensiju vēlamies, lai ierēdņi izprot svarīgāko: vecāki, kuri aprūpē bērnu kopš dzimšanas, ir pelnījuši būt pielīdzināti īpaša riska un darba apstākļu pakļautajām profesijām, kurām pienākas izdienas pensija (piemēram, aviācijas, dzelzceļa, sabiedriskā transporta, jūras un upju transporta darbinieki; cirka, operas, baleta u.c. mākslinieki; tiesneši; prokurori; diplomāti; korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas; iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki ar speciālajām dienesta pakāpēm; valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieki, valsts drošības iestāžu amatpersonas; neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītie).

Režīms, kādā dzīvo un strādā bērnu ar smagiem funkcionāliem traucējumiem vecāki, ir 24/7. Tas ir gan emocionāli izsmeļošs, gan fiziski smags darbs. Svarīgākais arguments ir ikdienas stress, slodze, paaugstinātā uzmanība, trūkuma un nabadzības risks, kas noved pie darbspēju zuduma un/vai veselības problēmām un/vai ģimenes izjukšanas – izdegšanas, kam seko šausmīgākais, proti, bērna ievietošana institūcijā – zīdaiņa, bērna, pusaudža un pieauguša “mūžīgā bērna” vecumā.

Ministrijas ierēdņiem formulējums “izdienas pensija” nepatika, vēl jo vairāk tāpēc, ka nākas atzīt, ka vecākiem, kas visu mūžu aprūpē bērnu ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, sociālās apdrošināšanas un darba stāža iemaksas ir nekādas. Turpinot šo tēmu, uzsvērām, ka nevēlamies būt mūžīgi pabalstu lūdzēji, vēlamies strādāt un būt daļa no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Negribam izdegt 40 gadu vecumā un negribam padoties tikai tāpēc, ka mūsu ģimenēs ir bērns ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kurš vienmēr būs bērns ar tiesībām dzīvot ģimenē. Arī mēs, vecāki, gribam pensijas vecumā dzīvot cilvēku cienīgu dzīvi.

Šī diskusija noteikti turpināsies. Ja nepatīk formulējums “izdienas pensija”, tad mūsu skatījumā formulējums var būt arī cits. Galvenais ir sasniegt rezultātu, jo esošais regulējums doties pirmspensijā 5 gadus ātrāk pirms vecuma pensijas ir nesamērīgs un neadekvāts.

Pieskaroties tik daudzām tēmām (un tas nav viss par ko ir jārunā, jo vēl jau ir tehniskie palīglīdzekļi, vides pieejamība, iekļaujošā izglītība un veselības aprūpe, tās pieejamība) nonācām pie tā, ka LM ir jādefinē nozares politika attiecībā uz ģimeni, kura audzina bērnu (bērnus) ar invaliditāti.

Noslēdzot tikšanos, pirmkārt, mēs pateicamies par laiku, kas tika mums veltīts, lai tiktos ar #MēsNegribamIzdegt kustības pārstāvjiem. Otrkārt, saprotam, ka visu nav iespējams izdarīt šodien, rīt un arī nākamajā gadā, tomēr mēs patiesi ceram saņemt skaidru atpakaļsaikni par situāciju:

1) sniedzot atbildes uz iesniegtajiem jautājumiem;

2) kāda ir LM nostāja, sniedzot viedokli par iesniegtajiem priekšlikumiem;

3) ja kādu no priekšlikumiem LM nav gatava atbalstīt/virzīt, lūdzam LM redzējumu alternatīvam

piedāvājumam.


Tikšanās laikā īpašo vajadzību bērnu vecāki sarunājās  ar labklājības ministri Ramonu Petraviču, valsts sekretāru Ingu Alliku, valsts sekretāra vietnieci Janu Muižnieci, Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktores vietnieci Dainu Grabi, Sociālo pakalpojumu departamenta vecāko eksperti Sigitu Rozentāli.



Cerot uz sadarbību un gatavi līdzdarboties

Cieņā,

#MēsNegribamIzdegt aktīvisti

Bērnu ar smagiem funkcionāliem traucējumiem vecāki

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru