Īpašo vajadzību bērnu mammas tiek uzklausītas Valsts prezidenta kancelejā - Piesaiste

Breaking

Home Top Ad

pirmdiena, 2019. gada 9. decembris

Īpašo vajadzību bērnu mammas tiek uzklausītas Valsts prezidenta kancelejā




Ekrānšāviņš no LTV Panorāma sižeta, skatīties ŠEIT>>> 

-----------------------------
Raksta autore: Dace Voitkeviča
Vecāki, kuru ģimenēs aug smagi slimi bērni, uz tikšanos Latvijas valsts prezidenta kancelejā 6.decembrī devās ar biezu mapi, kurā apkopoti dažādi priekšlikumi, kas vairāku gadu garumā sniegti atbildīgajām personām, taču nav panākuši izmaiņas. Ar vecāku pārstāvjiem, kas 29.novembrī lūdza atbalstu Latvijas prezidentam publiskā uzrunā #MesNegribamIzdegt, tikās valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis, padomniece kultūras jautājumos Sarmīte Ēlerte, padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos Elīna Pinto, pārstāvji no Labklājības ministrijas, Rīgas Sociālā dienesta un citi. 


Jautājumu loks ir savstarpēji saistīts 

Tikšanās pirmajā daļa prezidenta kancelejas pārstāvji uzklausīja vecāku viedokli par to, kā valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem ar īpašām vajadzībām izskatās realitātē. Jēkaba mamma Vineta Grigāne-Drande un Hermaņa mamma Anete Bendika īsumā pastāstīja daudzās nianses, ar ko saskaras vecāki, kuru ģimenē ienāk bērns ar invaliditāti un smagu saslimšanu. Tās ir: 

· informācijas trūkums par pieejamo atbalstu un atvieglojumiem, kā arī neziņa, kur to iegūt; 

· asistentu trūkums un nepietiekošais valsts finansējums, kas liek ģimenēm vai nu piemaksāt pie valsts finansējuma, vai strādāt pašiem par asistentiem; 

· saziņa ar sociālajiem dienestiem, kur pārāk daudz ir atkarīgs no darbinieku tā sauktā “cilvēciskā faktora”; 

· Iekļaujošā izglītība, kas šobrīd nereti ir tikai “uz papīra”; 

· veselības pakalpojumu pieejamība. 

Anete norādīja, ka viss jautājumi ir savstarpēji saistīti, trūkumi vienā ietekmē citus. Piemēram, asistentu atalgojums ietekmē to pieejamību. Savukārt asistentu trūkums kavē iekļaujošo izglītību. Tikšanās bija plānota stundu, taču izvērtās par intensīvā sarunā pavadītām divām stundām, kurās visiem jautājumiem pat nepaspēja pieskarties. 

Ieguvēja ir visa sabiedrība 

Visvairāk tika runāts par sasāpējušo asistentu jautājumu. Vecāki norādīja, ka sabiedrībā ir maldīgs uzskats, ka ģimenes ir pabalstu lūdzējas. Vecāki vēlas strādāt savā profesijā, viņi vēlas nevis ņemt no sabiedrības, bet dot. Ģimenes lūdz valsts atbalstu, lai tas varētu notikt. Daudzi vecāki ir ar labu izglītību, nereti viņi savā profesijā nopelna atalgojumu, no kura nomaksātais nodoklis ir lielāks par valsts piešķirto asistenta atalgojumu. Ja šie vecāki strādās savā profesijā, ieguvēji būs visa sabiedrība. 

Tika aktualizēts izmaksu salīdzinājums, ko valsts maksā par bērniem institūcijā un ko kā atbalstu var saņemt ģimene. Pat rēķinot, ka ģimene saņem Labklājības Ministrijas pārstāvju nosaukto maksimālo skaitli ap 800Eur mēnesī, kas rodas, ja saskaita kopā visus pabalstus, asistenta apmaksu, atlaides elektrībai, bezmaksas sabiedrisko transportu un citus atvieglojumus, valsts izmaksas par bērnu institūcijā ir vismaz divas reizes lielākas. Realitātē starpība ir vēl lielāka, jo reti kura ģimene spēj izmanto visu valsts un pašvaldību atbalstu. Daļa no tā, piemēra, aprūpe mājās, ir saistīta ar ģimenes turību un pienākas tikai maznodrošinātām ģimenēm. Taču vecāku mērķis nav kļūt par pabalstu saņēmējiem. Tātad pat vienkārši rēķinot no atbalsta ģimenēm iegūst visi nodokļu maksātāji, jo rezultātā bērna aprūpe ārpus institūcijām izmaksā ievērojami mazāk. Turklāt atbalsts aprūpei ģimenē saskan arī ar Latvijas interesēm mazināt bērnu nonākšanu ilgstošas aprūpes iestādēs. 

Aiz birokrātijas pazūd pakalpojuma mērķis 

Prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis norādīja, ka Latvijā daudzās jomās birokrātija ir pārmērīga. Tiek pārcilāts un pārbaudīts katrs čeks par nenozīmīgu summu, taču pazūd finansējuma mērķis- sniegt atbalstu. Izskanēja izpratne, ka laiku, kurā tiek gatavotas pārāk detalizētas atskaites, vacāki varētu veltīt saviem bērniem. Turklāt atskaišu pārbaude prasa arī papildus resursus sociālajos dienestos. Vecāki vērsa uzmanību uz to, ka plašākā sabiedrībā trūkst informācijas, cik nenovērtēts ir asistenta darbs. Tas ir darbs, kas prasa speciālas zināšanas, kuras šobrīd nekur nevar apgūt, taču tiek apmaksāts ar minimālo stundu likmi par nostrādātām stundām. Asistentam nav sociālo garantiju- apmaksāta atvaļinājuma un slimības lapas. Tāpēc nevienu no klātesošajiem nepārsteidza, ka pēc Labklājības ministrijas sniegtās informācijas Latgales reģionā organizētiem asistentu un aprūpētāju kursiem nevarēja izveidot grupu, jo trūka intereses. Likumsakarīgi, ka cilvēki nevēlas apgūt prasmes, ar kurām pēc tam nevarēs sev nopelnīt pat minimālo algu. 

Reālā asistenta atalgojuma noskaidrošanu kavēja tas, ka Labklājības ministrijas pārstāvju rīcībā nebija skaitļi par atalgojuma tieši bērnu asistentiem. Taču vecāki norādīja, ka vārdi “līdz 400 Eur mēnesī” (pirms nodokļiem) ietver plašu diapazonu. Pat pie vislabākajiem apstākļiem maksimālais asistenta atalgojums stundā matemātiski ir iesējams tikai vienu mēnesi gadā- februārī, kurā ir precīzi četras nedēļas. Atalgojums katram asistentam ir individuāls, sākot no minimālās likmes par divām stundām nedēļā. Tas ir saistīts ar katra bērna individuālajām iespējām un dzīves vietā pieejamiem pakalpojumiem. Pakalpojumu piedāvājums Rīgā, pilsētās un laukos ievērojami atšķiras. Reti kura ģimene saņem maksimālajam tuvu asistenta atalgojumu un tas neveicina profesionālu asistentu pakalpojumu izveidi. 

Individuālu risinājumu iespējamība 

Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas departamenta direktore Elīna Celmiņa īsumā iepazīstināja tikšanās dalībniekus ar gaidāmo asistentu reformu. Tajā ir paredzēts risināt problēmu ar nevienlīdzīgo situāciju pakalpojumu piedāvājumā un apmaksāt noteiktu skaitu stundu visiem bērniem vienādi. Vecāki vērsa uzmanību, ka reforma paredz uz pusi samazināt asistenta stundu skaitu: no šobrīd pieejamām astoņām stundām diena uz četrām. Daļai vecāku, kas šobrīd pat nav pieteikušies asistenta pakalpojumam, tas neapšaubāmi būtu uzlabojums. Taču daļai, kurai tāpat kā līdz šim asistents ir nepieciešams līdz astoņām stundām dienā, tas ir ievērojams pakalpojuma samazinājums. Grūti saprast, kāpēc nevar atrast risinājumu šai grupai, jo pēc Elīnas Celmiņas sniegtajiem skaitļiem, tās ir tikai trešā daļa no ģimenēm, kas šobrīd saņem asistenta apmaksu. Konceptuālajā ziņojumā “Par asistentu pakalpojumu pašvaldībā” atrodams, ka 2018.gadā apmaksu virs 80 stundām mēnesī saņēma vidēji 208 ģimenes. Individuāls risinājums šīm ģimenēm nebūt neprasa publiski izskanējušos papildus astoņpadsmit (citās versijās vēl vairāk) miljonus. Turklāt kā Saeimas 2.decembra diskusijas “Atbalsts ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām” laikā teica Anete Bendika: Ziemeļvalstu piemērs rāda, ka vislabāko pakalpojuma kvalitāti var sasniegt tur, kur ir atstātas maksimāli plašākas iespējas individuālajai pieejai. 

Attieksmes maiņai līdzekļus nevajag 

Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis vērsa uzmanību, ka ir iespējami vairāki uzlabojumi, kas neprasa lielus līdzekļus. Attieksmes maiņa un labā griba neprasa papildus finansējumu. Tas attiecas gan uz sociālajā jomā strādājošiem, gan sabiedrību kopumā. Viņš pateicās bērnu vecākiem, kas ar savu aktīvu darbību maina sabiedrību. 

Prezidenta kancelejas pārstāvji pauda domu, ka arī informācija par pieejamo atbalstu varētu būt joma, kas neprasa lielus ieguldījumus, taču vecākiem sniegtu ievērojamu labumu. Saskaroties ar negaidīto situāciju ģimenē, kurā ienāk bērns ar īpašām vajadzībām, trūkst informācijas par pieejamo atbalstu. Daļu atbalsta piedāvā valsts, daļu pašvaldības, daļu citi dienesti. Informācija ir sadrumstalota starp atbalsta sniedzējiem. Tās apzināšanu un izplatīšanu uz brīvprātīgā darba pamatiem šobrīd uzņemas paši atbalsta saņēmēji- vecāki. 

Vecāki dalījās pieredzē par nepareizu lietu kārtību sociālajos dienestos. Nereti vecāki viens no otra uzzina, kas viņiem pienākas, un tad dodas uz sociālo dienestu pieprasīt un pierādīt, ka tas tiešām ir paredzēts. Pašvaldību pakalpojumi bieži ir ne tikai nepietiekami, bet arī neapmierinošā kvalitātē. Taču arī par šiem neapmierinošajiem pakalpojumiem taču tiek maksāts no nodokļu maksātāju naudas. Ir psiholoģiski smagi būt lūdzēja lomā, tikt uztvertam ar aizdomām, saņemt piezīmes, ka ģimenes vēlas iedzīvoties uz pabalstiem. Vecāki norādīja, ka smagi slimu bērnu ģimenes ir sabiedrības grupa, kurai nav viegli cīnīties par savām tiesībām. 

Uz Labklājības ministrijas pārstāves teikto, ka sociālo darbinieku attieksmi arī ietekmē atalgojums nozarē un salīdzinoši smagais darbs, Adris Teikmanis atkārtoja tikšanās reizē vairākas reizes izskanējušo pārliecību: valsts pakalpojumu sniedzējiem visos līmeņos attieksmei ir jābūt: kā es varu jums palīdzēt? 

Tikšanās noslēguma tika iezīmēts, ka sadarbība ar valsts kanceleju turpināsies. Tikšanās ar ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, varētu notikt nākamā gada sākumā. 

Dace Voitkeviča 




Nav komentāru:

Komentāra publicēšana