Kā tapa Piesaiste - Piesaiste

Breaking

Home Top Ad

pirmdiena, 2019. gada 20. maijs

Kā tapa Piesaiste

Esmu Elīna Bataraga. Šobrīd aktuālākais manā dzīvē ir mammas loma. Mūsu ģimenē aug 3 gadus vecais Viktors, kurš sākotnēji ienāca mūsu ģimenē kā adžubērns, un nu jau ir aizbildnībā. 5 gadus veca bioloģiskā meita Hanna un 9 gadus vecā audžumeita - bērns ar īpašām vajadzībām.

Teju divu gadu laikā, kopš esmu audžumamma, redzot savus bērnus, viņu sāpes, bailes, gūtās emcocionālās traumas, ielaisto veselības stāvokli, nemāku komunicēt ar ārpasauli, es nespēju noticēt, ka tas viss notiek! Un kas vēl vairāk sāpina - manu bērnu stāsts ne tuvu na tik skaudrs, kā daudziem citiem mūsu valsts bērniem! Ir smagi redzēt, un zināt, ka laiks vairs nav pagriežams atpakaļ un mums atliek tikai censties salabot visu salabojamo. Bet daudzu dzīves jau ir salauztas. Neatgriezeniski. 

Kāda ir dzīve "sistēmā"? Vientuļš bērni kā mapītes. Bērni, kuriem nav sava apakšbikšu pāra, mīļākās sedziņas, iespējas paprasīt kādam pagatavot mīļāko ēdienu, un vienkārši kam uz pleca izraudāties. Nav neviena. Visiem ir vienalga. Visi risina jautājumus par finansējumu, projektiem, statusiem.... Bet bērns vēro. Kā Ziemassvētkos pēc apdāvināšanas, izklaidēm, visi dodas uz savām siltajām mājām. Kur viņus gaida. Vismaz kaķis. Mīļais, izgulētais dīvāns, mīļākā sega, un silts ēdiens. Bērniem Latvijas bērnu namos, un atrodoties nelabvēlīgās ģimenēs, tas viss nav norma. Viņi cenšas izdzīvot. Nesalūzt. Turēties. Būt stipriem. Viņi noskatās uz mums - pieaugušajiem. Un netic. Netic, jo Tu esi kārtējais. Tu atnāksi un aiziesi. Bet viņš paliks. Pēc tam redzēs tikai viņa sāpju izraisītās sekas - "slikto" uzvedību. Un nosodīs, nepieņems un nemīlēs... Viņi nemāk uzticēties, jo ir visu nodoti. 

Mēs taču varam mīlēt, vai ne? Mēs taču varam viest cerību, ka būs labi. Ka viņi ir vērtība, nevis valstiska problēma uz ko tiek tērēti naudas kalni. Mēs taču varam uzvesties adekvāti, iecietīgi, līdzjūtīgi, pieņemoši. Ja nevaram, tad kāda ir mūsu cilvēciskā vērtība?

Padomā... 

Kādēļ vēl viens blogs?

Esot audžuģimenes statusā, teju divus gadus, dalījos savās jūtās, sajūtās, piedzīvotajā, novērotajā blogā ManasDebesis.lv. Tomēr es visu laiku domāju par šo platformu. Par vietu, kur es esmu vairāk kā novērotājs, kā kanāls caur kuru ilgi noklusēts stāsts nonāks līdz Tevīm! Tāda ir šīs lapas funkcija - iedot balsi citiem. 

Zini - ja tev ir kāds stāsts, kuru, tavuprāt ir jānodod tālāk, lai atvērtu cilvēku sirdis - raksti!

---> Info.Piesaiste@gmail.com


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru